DZIESMU DIENAS BĒGĻU NOMETNĒS VĀCIJĀ (1946-1949)


Latviešu bēgļi, kuru vidū bija liels skaits inteliģences, tai skaitā arī teātra darbinieki, mūziķi, komponisti, mākslinieki, nonākdami Vācijas bēgļu nometnēs un nebūdami nodarbināti, lielu daļu brīvā laika veltīja daiļradei. Radās kori, deju kolektīvi, teātri, opera, baleta studijas, dažādi pulciņi. Atsevišķi kori sasniedza respektējamu līmeni - K. Lietiņa vadībā Mērbekas koris, A. Kalnāja vadītais koris “Dziesmu vairogs”, R. Zuikas vīru koris un citi. Radās doma par trimdas dziesmu dienu rīkošanu. Vienlaicīgi šo ideju realizēja Bavārijas un Ziemeļvācijas latvieši. Bavārijā 1946. gada vasarā notika četras dziesmu dienas - 30. jūnijā Fišbahā, 7. jūlijā Baireitā, 21. jūlijā Ansbahā un 4. augustā Eihštatē, nosaucot tās pr Franku novada latviešu dziesmu dienām. Britu zonā tās Vācijā notika 30. jūnijā, bet 26. un 27. oktobrī uz latviešu dziesmu un kultūras dienām pulcējas Lielhesenes novada latvieši. 1947. gada 25. maijā Eslingenē notika lielākie un plašākie dziesmu svētki Vācijas bēgļu nometņu laikā, kas pulcēja 25 korus ar apmēram tūkstots dziedātājiem. 1948. gada jūlijā dziesmu dienas notika Lībekā. 1948. gadā atzīmēja arī Dziesmu svētku kustības 75 gadu jubileju. Lielākais sarīkojums notika Fišbahā. Jāatzīmē, ka dziesmu dienas notika arī franču zonā - 1948. gadā Rotveilē. Jāmin arī tas, ka 1946. gadā dziesmu dienas notika arīdzan Austrijā -Glāzenbahā pie Zalcburgas.

 

Visi šie svētki izvērtās par kultūras svētkiem, kurus ievadīja visu konfesiju dievkalpojumi. Blakus koru un solo koncertiem notika arīdzan teātra izrādes, rakstnieku rīti, izstādes. Vācijas bēgļu nometņu laikā gūtā pieredze dziesmu svētku kā plašu trimdas latviešu kultūras sarīkojumu pārņemta arī dziesmu svētkos valstīs, kur pēc 1949. gada mūsu tautieši apmetās uz dzīvi pēc izceļošanas no Vācijas.

 

Avots: Latvijas Valsts Arhīva sagatavota izstāde, 2002. Māris Brancis – izstādes koncepcija, dokumentu atlase, Guntis Švītiņš - dizains.


2012.gada 25.maijā Vācijas Daugavas Vanagu centrā ”Bērzainē” (Freiburga) tika atklāta LNA  Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde Latviešu Dziesmu svētki Eslingenā 1947.gada 25.maijā.

 

Dziesmu dienas un Dziesmu svētki organizēja un uzmundrināja latviešus bēgļu nometnēs Vācijā. Eslingenas Dziesmu svētku tradīcija turpinājās arī jaunajās latviešu trimdas mītnes zemēs. Tā deva iespēju trimdā dzimušajām paaudzēm saglabāt, izjust un svinēt latvisko mantojumu.

 

Dziesmu svētki notika arī okupētajā Latvijā un izvērtās par latviešu tautas garīgās vienotības manifestācijām un savdabīgu pretestības formu padomju okupācijai.

 

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva izstāde Latviešu Dziesmu svētki Eslingenā veidota no dokumentārajām liecībām, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā un veltīta Eslingenas Dziesmu svētku 65 gadu atcerei.

 

Tulkotājs un rakstnieks Valdemārs Kārkliņš 1947.gadā žurnālā ”Sauksme” rakstīja:

 

"Par spožu latviskā gara, mūsu dziesmu mīlestības un muzikālās kultūras manifestāciju izvērtās 25. maija dziesmu svētki Eslingenā. Patiesībā tā nebija dziesmu diena vien. 

 

24 koru un apmēram 1000 dziedātāju koncerts bija tikai centrālais notikums veselā sarīkojumu virknē, kas sākās ar svinīgiem Vasarsvētku dievkalpojumiem visu konfesiju dievnamos un aptvēra mākslas un daiļamatniecības izstādi, atsevišķu solistu koncertus, rakstnieku rītu un teātra izrādes."

 

"Visi šie sarīkojumi bija pulcējuši skaistajā vecajā Nekaras pilsētiņā tik daudz latviešu, ka gandrīz katrs otrais pretimnācējs tās ielās bija mūsu tautietis no tuvākām vai tālākām vietām Vācijā, kur vien mīt latvju trimdinieki. Tie bija satikšanās, saprašanās un vienības svētki, kas visiem dalībniekiem paliks atmiņā kā gaišs mirklis mūsu drūmajā ikdienā un cerības stars nezināmā nākotnē. Katrs svētku apmeklētājs dziļi sajuta, ka mēs, no Dzimtenes padzīti un aplaupīti, tomēr vēl esam bagāti ar savu mākslu un kultūru, un ka šī bagātība mums nezudīs."

 

”Sauksme”, 5/6, 1947.

LNA Latvijas Valsts Arhīva sagatavot izstāde, 2012. Inese Kalniņa – dokumentu atlase, Aija Kalnciema tekstu redakcija, Guntis Švītiņš  – izstādes koncepcija, dizains.

Izstāde tika veidota ar Astras Mooras (Kalifornija, ASV) naudas ziedojuma atbalstu.

Izstādi organizēja Daugavas Vanagu organizācija Vācijā.