TIEŠI PĒC MĒNEŠA – VĒRIENĪGI ĀRZEMĒS MĪTOŠO LATVIEŠU SVĒTKI “ESLINGENAS DZIESMU SVĒTKIEM 70”.


Tieši pēc mēneša, laikā no 16. līdz 18. jūnijam Vācijas pilsētiņas Eslingenas ielas būs pilnas ar latviešu tautastērpos tērptām latvju zeltenēm un vīriem, pasākuma “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” dalībniekiem.

Ja tikko mūsu hokeja fani pārsteidza Vācijas iedzīvotājus, parādot savu vienotību, gara spēku un mīlestību pret Latviju, tad pēc pavisam neilga laika varēsim parādīt vāciešiem sevi no vēl vienas puses - mīlestības pret dziesmu, deju, tautas kultūru, tradīcijām. Kaut arī esam skaitliski maza tauta, tomēr šādā veidā varam parādīt Eiropai, cik mēs visi kopā tomēr esam lieli!

Tiek plānots, ka Eslingenā ar savām dziesmām, dejām un rotaļām ieradīsies aptuveni 600 dalībnieki – dziedātāji, dejotāji un folkloristi no 11 valstīm, gan tepat no Eiropas – Vācijas, Šveices, Zviedrijas, Francijas, Norvēģijas, Īrijas, Anglijas, Dānijas un citām valstīm, gan arī no Kanādas, Austrālijas un protams arī Latvijas. Šajos svētkos iecerēts tuvināt un vienot gan trimdas jeb vecās paaudzes latviešus, gan diasporu jeb tautiešus, kas uz ārzemēm pārcēlušies salīdzinoši nesen.

Savu dalību apstiprinājusi arī svētku patronese, bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, Kultūras ministre Dace Melbārde, Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts un Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma. No vācu puses svētku dalībniekus sveiks viens no pilsētas mēriem Dr. Markuss Rābs (Markus Raab), Kultūras nodaļas vadītājs Benedikts Stegmaijers (Benedikt Stegmayer) un Bādenes-Virtembergas federālās zemes parlamenta deputāts Volfgangs Drekslers (Wolfgang Drexler).

“Esmu pateicīga tautiešiem, kuri, sākot no Otrā pasaules kara beigām, rīko nozīmīgus pasākumus ārpus Latvijas. Tas ļāvis nepazaudēt piederības sajūtu Latvijai un nodot mūsu īpašās vērtības nākamajām paaudzēm. Arī pirms 70 gadiem Eslingenas Dziesmu svētki bija apliecinājums latvietībai un brīvas Latvijas vērtībām. Savukārt šogad, kad sākam atzīmēt Latvijas valsts simtgadi, Eslingenā svētkus ieskandinās tautieši, kuri šobrīd dzīvo vairāk nekā desmit valstīs. Prieks, ka šim nozīmīgajam notikumam gatavojas arī tie latvieši, kuri ārzemēs dzīvo salīdzinoši nesen,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Svētki izvērtīsies trīs dienu garumā. Tie sāksies piektdien, 16. jūnijā desmitos no rīta, ar atklāšanas dievkalpojumu Eslingenas Dienvidu baznīcā – baznīcā, kur dievu lūguši gan tie latvieši, kas patvērumu no 2. Pasaules kara rada sev Eslingenā, gan tie, kas Eslingenā un tās apkārtnē dzīvo vēl šodien. Plkst. 11:15 tiek plānots svētku gājiens cauri pilsētai. Pateicoties ciešai sadarbībai ar Eslingenas pašvaldību, pasākuma organizatoriem ir izdevies panākt, ka gājiena dalībnieki izies tās pašas ielas un pagalmus, kuros mitinājās latviešu ģimenes pirms 70 gadiem, kur  atradās pamatskola, vietējais ķinītis, piena māja un citas latviešiem toreiz nozīmīgas vietas.

Svinīgā svētku atklāšana paredzēta pusvienos dienā pilsētas tirgus laukumā, bet jau divos visi aicināti uz uzvedumu “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu”. Laikā starp 15:00 un 18:00 tirgus laukumā, stacijas laukumā un citviet pilsētā ar saviem priekšnesumiem pilsētas iedzīvotājus un viesus priecēs dažādi latviešu kolektīvi. Bet vakarā paredzēta ilgi gaidītā un astoņu latviešu kopienu pārstāvju apvienotā aktieru un dziedātāju ansambļa iestudētā dziesmu spēles “Eslingena” izrāde, kas būs latviešu valodā, taču ar vācu subtitriem, lai būtu saprotama un saistoša arī vācu publikai.

Sestdiena tiek plānota ar diviem lielkoncertiem – plkst. 12:00 – koru kopkoncerts, bet plkst. 15:00 uz koncertu aicinās visi dejotāji. Sestdienas vakaru, kā jau tas latviešiem pieņemts, paredzēts noslēgt ar svētku balli, kurā dalībniekus priecēs grupas “Dzelzs Vilks”, “Liepupes vīru ansamblis Vēja muzikanti” un “Austrumkalns”.

Īpašs notikums sestdienas pievakarē plkst. septiņos būs tikšanās ar bijušajiem Eslingeniešiem un citiem Dieva Putniņiem, lai klausītos to atmiņstāstos. Vienlaicīgi notiks arī grāmatas “Atmiņas par Eslingenu” atklāšana.

Savukārt, svētdien plkst. 12:00 visi mīļi aicināti uz vēl vienu kopkoncertu, šoreiz piedāvājot iepazīties ar latviešu folkloru, bet svētku noslēgumā – plkst. 14:00 – Mārtiņa Brauna mesa “Daugava” LU vīru kora “Dziedonis” un RTU vīru kora “Gaudeamus” izpildījumā ar pašu M. Braunu pie klavierēm.

Paralēli gan dalībnieki, gan pasākuma viesi varēs iegādāties arī dažādus latviešu amatnieku, rotkaļu un izstrādātāju darbus amatnieku tirdziņā, kas darbosies visu trīs dienu garumā. Bet jau no 13. jūnija līdz pat mēneša beigām pilsētas muzejā Gelbes Haus būs aplūkojama izstāde par četrdesmito gadu latviešu nometni Eslingenā, tā laika sabiedrisko un kultūras dzīvi.

Svētkus ieskandinot, jau ceturtdienas vakarā tiks demonstrēta latviešu spēlfilma “Dieva Putniņi” (oriģinālvalodā ar vācu subtitriem), kā arī ceturtdienas un piektdienas vakaros darbosies latviešu bārs “Rīgas Runcis”, kurā skanēs latviešu mūzika un būs iespējams baudīt latviešu gardumus.

Precīzāka informācija par pasākumu norises vietām un laikiem, kā arī iespēju iegādāties biļetes pieejama svētku oficiālajā mājas lapā www.esslingen2017.de.

Lai svētki noritētu veiksmīgi, pasākuma organizatori aicina pieteikties brīvprātīgos, piedāvājot sajust svētku burvību ne tikai kā apmeklētājam, bet arī būt pasākumā un baudīt to no aizkulisēm. Brīvprātīgie tiek aicināti pieteikties palīdzēt reģistrēt dalībniekus, sniegt informāciju dalībniekiem un viesiem par pasākumu, norises vietām, laikiem, kontrolēt ieejas biļetes pasākumos, kā arī tirgot svētku suvenīrus, biļetes un citus informācijas materiālus. Kā pateicību par palīdzību organizatori sola morālo gandarījumu par paveikto, jaunu pieredzi Vācijā vēl nebijuša pasākuma organizēšanā, kā arī brīvbiļeti uz vienu no svētku pasākumiem. Informācija par pieteikšanos un nosacījumiem arī pieejama mājas lapā.

Kopumā pasākumam ir pieteikušās 32 mākslinieciskās grupas, tajā skaitā 18 kori, 10 tautisko deju un četras folkloras kopas. Visplašāk pārstāvēti kolektīvi no Anglijas un Vācijas.

Pasākuma organizatori ir Latviešu kultūras biedrība „Saime“ un tās vadība izsaka lielu pateicību par izveidojušos sadarbību un atbalstu tādām organizācijām un institūcijām kā Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Eiropas Latviešu apvienība, Latviešu Kopība Vācijā, kā arī Eslingenas pašvaldībai.

Uz tikšanos Eslingenā!

Ilze Timbare,

projekta PR koordinatore

tel. - +49 176 61486372,

e-pasts: eslingena2017.prese@gmail.com


UZ ESLINGENU POŠAS APTUVENI 500 DZIEDĀTĀJI, DEJOTĀJI UN FOLKLORISTI NO 11 VALSTĪM


Šī gada jūnijā uz “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” pasākumiem ieradīsies vairāk nekā 500 dalībnieki no latviešu tautisko deju un folkloras kopām, kā arī koriem visā pasaulē. Kopumā ir pieteikušās 29 mākslinieciskās grupas, tajā skaitā – 13 kori, 12 tautisko deju un četras folkloras kopas. Pavisam tiek gaidīti dziedātāji un dejotāji no 11 valstīm. Visplašāk pārstāvēti kolektīvi no Anglijas un Vācijas.

 

Svētku organizatore, Latviešu Kultūras biedrības “Saime” vadītāja Laura Putāne skaidro, ka šobrīd ir pieteikušies dalībnieki galvenokārt no Eiropas, arī četri vieskolektīvi no Latvijas, taču vēl dziedātājiem varētu pievienoties Apvienotais Austrālijas jauktais koris, kā arī atsevišķi dziedātāji no Kanādas. Katrā ziņā svētku organizatori ir ļoti apmierināti ar lielo atsaucību no tautiešu puses. Tagad atliek vien gatavot svētku repertuāru, lai laikā no 16. līdz 18. jūnijam ar latviešu dziesmām un dejām pieskandinātu Eslingenas ielas un koncertzāles.

 

Pasākuma organizatori šobrīd aicina dalībniekus pieteikties naktsmājām. Tiem, kas vēlas “noķert” īstas Dziesmu svētku sajūtas, līdzīgi kā tas ir Latvijā, kā arī visu laiku atrasties pašā svētku virpulī, tiek piedāvātas iespējas nakšņot kādā no Eslingenas skolu sporta zālēm. Savukārt, pārējiem organizatori jau laicīgi ir rezervējuši vairākas viesnīcas un hosteļus, kas atrodas Štutgartē, aptuveni 15 kilometru attālumā no Eslingenas, un ir labi sasniedzami ar sabiedrisko transportu arī vēlās nakts stundās. Informācija par šīm viesnīcām atrodama mājas lapā www.esslingen2017.de, kā arī ir izsūtīta kolektīvu vadītājiem.

 

Svētku mājas lapā pavisam drīz informēsim par biļešu cenām un to iegādi. Pasākumu programma, norises vietas, kā arī dažādas interesantas intervijas ar svētku dalībniekiem jau varat lasīt norādītajā mājaslapā.

 

Notiek arī aktuāla gatavošanās mūziklam “Eslingena”. Jau februāra beigās uz kārtējo kopmēģinājumu Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā, Bonnā, sabrauks aktieri un dziedātāji no astoņām dažādām valstīm. Mūzikla režisors Jānis Mūrnieks svētkus gaida ar lielu nepacietību, norādot, ka šis varētu būt emocionālākais notikums viņa dzīvē: Šī kopā būšanas sajūta jau tagad mēģinot, ir fantastiska, kur nu vēl svētkos, kad būs sabraukuši tūkstoši no visas Eiropas, tajā skaitā arī no Latvijas.

 

Es domāju, ka šī ir unikāla pieredze, es kaut kā vienmēr esmu bijis saistīts ar trimdā dzīvojošajiem latviešiem, vairāk gan ar ASV mītošajiem. Vienmēr ar lielu cieņu esmu izturējies pret to, ka viņi, neskatoties ne uz ko, ir spējuši saglabāt latvietību. Man tas šķiet ļoti svarīgi. Domāju, ka veidot izrādi šādu svētku ietvaros, tā ir iespēja, kas ir dota reizi mūžā,” sacījis dziesmu spēles režisors intervijā “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”.

 

Savukārt, viena no mūzikla galveno lomu atveidotājām Sabīne Soida no Kopenhāgenas intervijā norāda, ka sagaida no šiem svētkiem jaunas tikšanās un emocijas ar vēl neiepazītiem, kā arī pazīstamiem cilvēkiem, kuri būs atbraukuši kopīga mērķa vadīti, parādot, cik ļoti stipra ir mūsu mīlestība pret dzimteni, tās tradīcijām un vēsturi.

 

“Es novēlu ticēt sev un savai valstij, turēties visiem kopā gan priekos, gan bēdās. Atbalstīt vienam otru un nebūt lepniem, bet gan palīdzēt citiem, esot svešumā. Man ir prieks, ka spējam sanākt kopā dažādos svētkos. Novēlu šo latviešu kopā būšanas brīnumu nekad nepazaudēt. Neatsvešinieties nekad no savas dzimtenes! Tiekamies visi Eslingenas dziesmu svētkos,” aicina Sabīne.

 

Tieši ar šādiem vārdiem aizvadīta arī pasākuma organizatoru nule kā notikusī tikšanās ar bijušo valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu, kura piekritusi būt par svētku patronesi.

 

Tiem, kas mēro tālāku ceļu, lai nokļūtu līdz svētku norises vietai, Latviešu centrs Bērzaine aicina Vācijā pakavēties kādu brīdi ilgāk un apvienot tālo ceļu ar viesošanos Freiburgā. Laika posmos no 13. līdz 16. un no 19. līdz 25. jūnijam nama saimnieki sagatavos īpašu kultūras un tūrisma programma, lai šīs vasaras Dienvidvācijas apciemojums būtu īpaši skaists.

Pasākuma organizatori ir Latviešu kultūras biedrība „Saime“ un tās vadība izsaka lielu pateicību par izveidojušos sadarbību un atbalstu tādām organizācijām un institūcijām kā Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Eiropas Latviešu apvienība, Latviešu Kopība Vācijā, kā arī Eslingenas pašvaldībai.

 

Uz tikšanos Esligenā!

Štutgarte, Vācija, 2017.gada 6.februāris

Papildus informācija:

Laura Putāne,

pasākuma koordinatore,

Latviešu kultūras biedrības “Saime” valdes priekšsēdētaja

tel. - +49 157 79577870

 

Ilze Timbare,

projekta PR koordinatore

tel. - +49 176 61486372,

e-pasts: eslingena2017.prese@gmail.com

 

Latviešu kultūras biedrība

SAIME e.V.

Schlosserstr. 36

70180 Stuttgart

E-pasts: saime@latviesi.com

Tel.: +49 1577 9577 870


VAIRA VĪĶE-FREIBERGA - ESLINGENAS DZIESMU SVĒTKU PATRONESE


Foto: Ārlietu Ministrija
Foto: Ārlietu Ministrija

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir devusi savu piekrišanu kļūt par svētku patronesi šī gada jūnijā Vācijas pilsētā Eslingenā notiekošajiem plašajiem latviešu svētkiem. 

 

Svētki tiek rīkoti, godinot 1947. gadā notikušos latviešu Dziesmu Svētkus Eslingenā, kas bija viens no nozīmīgākajiem pēckara latviešu diasporas kultūras dzīves notikumiem. Pasākums no 16. līdz 18.jūnijam tiek rīkots par godu šo svētku 70. gadadienai, kā arī ieskandinot 2018. gadā gaidāmo Latvijas valsts simtgadi.

 

Dalību svētkos ir solījusi arī Latvijas Kultūras ministre Dace Melnbārde, kā arī mūzikla “Eslingena” autore – ASV dzīvojošā Lolita Ritmane, kas ir vienīgā no latviešiem, kas jebkad saņēmusi prestižo Emmy mūzikas balvu.

 

Šobrīd rit vēl pēdējās dienas, kad diasporas mākslinieciskās grupas var pieteikt savu dalību Eslingenas Dziesmu svētkiem, taču jau tagad ir pieteikušies vairāki simti dalībnieku no 23 kolektīviem un 10 Eiropas valstīm. Tajā skaitā ir arī daži mākslinieciskie kolektīvi no Latvijas. Ikviens kolektīvs, kurš vēl vēlas pievienoties, vai tas būtu ārzemēs dzīvojošo latviešu vai arī kolektīvs no pašas Latvijas, tiek aicināts par to informēt svētku organizatorus līdz 15.janvārim, aizpildot dalībnieku anketu, kuru iespējams atrast svētku jaunajā mājas lapā – www.esslingen2017.de. Mājas lapā pieejama arī visa aktuālā informācija, iespējams jau neklātienē iepazīties ar svētku norises vietu, kā arī svētku programmu.

 

Kā liels panākums minams Vācijas pilsētas Eslingenas pašvaldības atbalsts latviešu svētku rīkošanai. Vācu partneri ir devuši konceptuālu piekrišanu svētku gājiena norisei cauri pilsētai, tāpat pašvaldība devusi atļauju svētku dalībnieku izmitināšanai skolu sportu zālēs, līdzīgi kā tas notiek Dziesmu svētkos Latvijā. Šis ir ļoti nozīmīgs solis, jo dos iespēju svētku dalībniekiem atrasties pašā notikumu centrā un izbaudīt ik mirkli no svētkiem un pašas Eslingenas burvības.

 

“Eslingena ir viena no tām retajām Vācijas pilsētām, kas neskarta izdzīvojusi otro pasaules karu. Te – Eslingenā pie Nekārupes – latvieši pulcējās pirms 70 gadiem un te mēs aicinām visus atkal satikties 2017.gadā no 16. līdz 18.jūnijam, lai izzinātu un atdzīvinātu Eslingenas vēsturisko stāstu un pieskandinātu pilsētas ielas, parkus, pagalmus un koncertzāles ar mūsu bagātīgo latviešu tautas mantojumu – dziesmu, deju un folkloru,” mudina galvenā svētku organizatore Laura Putāne, biedrības “Saime” vadītāja no Štutgartes.

 

Svētki tiks atklāti ar dievkalpojumu un tūliņ pēc tam dalībnieki dosies svētku gājienā cauri pilsētai. Kā dienas kulminācija minama latviešu dziesmu spēle “Eslingena”, kuru iestudē aktieri un dziedātāji no astoņām Eiropas valstīm. Mūzikla režisors ir Jānis Mūrnieks no Latvijas, vokālais pedagogs – Ilze Atardo.

 

Otrajā dienā uz kopkoncertu aicinās gan dejotāji, gan dziedātāji, bet vakarā, kā jau tas latviešiem pieņemts – svētku balle. Trešā diena atvēlēta folklorai, vienlaikus ieskandinot strauji tuvojošos vasaras saulgriežus.

 

L.Putāne aicina: “Lai piepilda Eslingenu cilvēki tautas tērpos, lai vienojamies gājienā pa ielām, kur tūkstošiem latviešu kāju spēruši, un ieskatāmies skolu pagalmos, kur to bērni skolā gājuši! Lai satiekamies un vienojamies kopīgā dziesmā un dejā! Lai sajūtam savu spēku, savu piederību un savu vienreizību!” Svētku organizatori aicina arī citus diasporas dejotājus, dziedātājus un folkloristus no Eiropas, kā arī Kanādas, Austrālijas un Amerikas pieteikt savu dalību vēl līdz 15.janvārim un sarīkot plašus satikšanās kultūras svētkus atkal pēc 70 gadiem Eslingenā.

 

Vēlamies arī prezentēt mūsu jauno svētku logo. Tā autore ir Bergenā dzīvojoša latviete, divu bērnu mamma, tautas deju kolektīva “Pērkonkalns” vadītāja, kā arī viena no radošās apdrukas darbnīcas “Ting Print” veidotājām – Zane Babre. Autore skaidro, ka logo veidots kā divu atšķirīgu, bet tajā pašā laikā līdzīgu laiku apvienojums – 1947.gads un mūsdienas.

 

“Ir lietas, kas kopš iepriekšējiem svētkiem Eslingenā ir stipri mainījušās, taču ir kaut kas, kas latvietī nemainās un cerams nemainīsies nekad – mīlestība pret deju, dziesmu un cieņa pret mūsu senču tradīcijām. Latvietis, uzvelkot tautas tērpu, sajūtas kaut kā īpaši. Kad viņš to nēsā, viņš it kā satuvinās ar to seno latvieti. Tas, manuprāt, ir ļoti skaisti. Tādēļ logo gribējās iekļaut tieši šo latvieti tērpā – to, kas godā un ciena savus senčus un turpina iesāktās tradīcijas. Blakus arī Eslingenai tik svarīgs simbols – Dienvidu baznīca. Aplis latviešu etnogrāfijā tiek saistīts ar sauli, pasauli, harmoniju, atkārtošanos un atgriešanos. Tādēļ arī logo zīme ir aplis. Tas papildināts ar tādām spēcīgām zīmēm kā Māras, Dieva, Laimas zīme un Uguns krusts. Novēlu, lai šīs stiprās senču zīmes dod spēku katram Eslingenas svētku dalībniekam, kā arī visiem, kas iesaistīti to organizēšanā,” saka logo autore.


LATVIJAS SIMTGADI VĀCIJĀ IESKANDINĀS AR ESLINGENAS DZIESMU SVĒTKU GODINĀŠANU


2017. gada vasarā, godinot 70. gadadienu kopš lielākajā latviešu bēgļu nometnē Vācijā, Eslingenā, 1947. gadā notikušajiem Dziesmu svētkiem un ieskandinot 2018. gadā gaidāmo Latvijas valsts simtgadi, tiks rīkots vērienīgs pasākums – “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70!”.

 

     Par godu vienam no ievērojamākajiem kultūras notikumiem latviešu trimdas vēsturē latviešu diaspora Vācijā no 2017. gada 15. līdz 18. jūnijam aicina uz satikšanos Eslingenā (Dienvidvācijā), kur notiks svētku pasākums “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70!”.  Svētku programmā piedalīsies latviešu diasporas kori, deju kolektīvi, folkloras kopas no Vācijas un latviešu kopienām citās pasaules valstīs, kā arī mākslinieciskie kolektīvi un ciemiņi no Latvijas. Svētku laikā notiks atklāšanas dievkalpojums un gājiens, koru sadziedāšanās, deju kolektīvu un folkloras kopu koncerti, izstāde par Eslingenas nometni un svētku balle. Par svētku kulmināciju kļūs mūzikls, trimdas latviešu stāsts “Eslingena”, kura autori ir “Čikāgas piecīšu” solists Alberts Legzdiņš, Emmy balvas laureāte Lolita Ritmane un Andris Ritmanis. Mūzikls pirmo iestudējumu piedzīvojis vairāk nekā pirms 10 gadiem, otro iestudējumu Latvijā bija iespēja vērot pirms pāris gadiem, bet 2017. gada vasarā Eslingenas svētkos tas piedzīvos jauniestudējumu režisora Jāņa Mūrnieka vadībā, kurš bijis režisors arī iepriekšējam, Latvijā tapušajam mūzikla iestudējumam. Vienlaicīgi ar šiem svētkiem ārvalstīs tiks ieskandināti Latvijas simtgade un 2018. gada Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.

      Latviešu diasporas kopiena Vācijā 2017. gadā iecerējusi īpašu uzmanību pievērst latviešu tautas trimdas gaitām un dzīvei bēgļu nometnēs, tādēļ atceres pasākums 1947. gada 25. maijā notikušajiem Eslingenas Dziesmu svētkiem ir loģiska ieceres kulminācija. Eslingena bija viena no lielākajām latviešu bēgļu apmetnēm pēckara gados. Te notikušie Dziesmu svētki pulcēja vairāk nekā 1000 dalībnieku un izskanēja caur koncertiem, teātra izrādēm, izstādēm, dievkalpojumiem un svētku gājienu. Drīz pēc tam sākās latviešu bēgļu masveida izceļošana, vedot bēgļu ceļus uz visām pasaules malām. 1950. gada maijā Eslingenas nometne tika slēgta.

    Tulkotājs un rakstnieks Valdemārs Kārkliņš 1947. gadā žurnālā ”Sauksme” par Eslingenas Dziesmu svētkiem rakstījis: "Par spožu latviskā gara, mūsu dziesmu mīlestības un muzikālās kultūras manifestāciju izvērtās 25. maija dziesmu svētki Eslingenā. Patiesībā tā nebija dziesmu diena vien. 24 koru un apmēram 1000 dziedātāju koncerts bija tikai centrālais notikums veselā sarīkojumu virknē, kas sākās ar svinīgiem Vasarsvētku dievkalpojumiem visu konfesiju dievnamos un aptvēra mākslas un daiļamatniecības izstādi, atsevišķu solistu koncertus, rakstnieku rītu un teātra izrādes. Visi šie sarīkojumi bija pulcējuši skaistajā vecajā Nekaras pilsētiņā tik daudz latviešu, ka gandrīz katrs otrais pretimnācējs tās ielās bija mūsu tautietis no tuvākām vai tālākām vietām Vācijā, kur vien mīt latvju trimdinieki. Tie bija satikšanās, saprašanās un vienības svētki, kas visiem dalībniekiem paliks atmiņā kā gaišs mirklis mūsu drūmajā ikdienā un cerības stars nezināmā nākotnē. Katrs svētku apmeklētājs dziļi sajuta, ka mēs, no Dzimtenes padzīti un aplaupīti, tomēr vēl esam bagāti ar savu mākslu un kultūru, un ka šī bagātība mums nezudīs."

     Lai arī šobrīd vēsturiski-politiskā situācija ir mainījusies, pasākuma organizētāji cer, ka iecerētie svētki tāpat kā pirms 70 gadiem kļūs par satikšanās, saprašanās un latviešu kopības svētkiem, aicinot skatītāju un viesu rindas kuplināt ikvienu, kuru saista latviešu kultūra, Latvijas vēsture un nākotne, tāpat īpaši gaidīti ir visi, kuri bijuši saistīti ar Eslingenu vai citām bēgļu nometnēm.

    “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70!” pasākuma organizēšanu uzņēmusies Štutgartes un Eslingenas latviešu kultūras biedrība “Saime”, sadarbojoties ar Eiropas Latviešu apvienību, Latviešu Kopību Vācijā, Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eslingenas pilsētas pašvaldību, tāpat sadarbības sarunas ir uzsāktas ar Latvijas Republikas ministrijām un citām valsts institūcijām.

 

Informāciju sagatavoja:

Laura Putāne

Latviešu kultūras biedrība “Saime”