Septiņdesmito gadu beigās bija tāda grupa kas sanāca regulāri piektdienas vakaros pie Ērikas un Jāņa Vilipsoniem mācīties par latviešu folkloru, tradīcijām, paražām, mitoloģiju un seno latviešu dievestību. Meitas mācījās par tautas tērpiem kamēr puiši lasīja un pēc aprakstiem uztaisīja senos latviešu mūzikas instrumentus. Tā kā instrumentus bijām uztaisījuši, tad bija jāiemācās tos spēlēt. Astoņdesmito gadu sākumā no Latvijas tika atgādāta «Skandinieku» instrumentālā mūzikas plate, kurai tika pieskaņots attiecīgs repertuārs. Tad arī tapa "Dūdalnieki".

1983.gadā Dūdalnieki dažādos pasākumos priecēja citus. Tajā laikā  šī bija viena no retām kopām ārpus Latvijas, kam bija somu dūkas un "droši vien bijām vienīgie, kas bija cīnījušies ar smirdīgiem cūku pūšļiem,  lai uztaisītu dūdas" - atceras Raimonds Dāle. "Tad Arnolds Dāle jautāja Jānim Vilipsonam: „ kā sauc cilvēku kas spēlē dūdas?” –  atbilde bija dūdalnieks un  tā arī nosaukums bija atrasts - «Dūdalnieki»".

Dalībnieku skaits - 22.

Uz Eslingenu dosies: Velta Čiževiča, Inta Dāle, Raimonds Dāle, Dzintra Grīnbergs, Baņuta Kalns, Paula Kellet, Žaklīna Mukstiņa, Dainis Mukstiņš, Ārija Parker, Aida Rullis, Jason Swanson, Anita Timans.

Eslingenas svētkos novēlam: lai viss izdodās!

Folkloras kopa darbojas jau 10 gadus - kopš 2007. gada. Tā tika izveidota, lai turpinātu dzīvot saskaņā ar latviešu tradīcijām ārpus Latvijas, iepazīstinātu ar tām bērnus, dziļāk apgūtu tradicionālās kultūras mantojumu.

Kolektīva nosaukumam ir izvēlēts gājputna “dzērve” vārds. Bērnu folkloras kopa tiek dēvēta par 'Mazajām dzērvēm". Mazajās Dzērvēs (nu jau divās grupās) darbojas teju 20 Luksemburgā un tās apkaimē dzīvojoši zēni un meitenes vecumā no 3-13 gadiem. "Esam kā gājputni – aizlidojam, bet atgriežamies" - par Dzērvēm saka Aiga Ožehovska.

Desmit gadu laikā ir satīts liels jo liels dziesmu kamols. Visbiežāk tiek dziedātas TOP 10 dziesmas (Lietiņš līti nemācēja, Ozols auga jūriņā, Teters ņēma irbes meitu, Ūsi, ūsi, kad lapūsi, Tumsa, tumsa, kas par tumsu, Zīdi, zīdi, uoru pļova, Dziedātāju māsu devu; …) un, protams, tiek arī dejots. 

Uz Eslingenu dosies, "Dzērves": Aiga Ožehovska, Evija Uloziene, Ingrīda Brežģe, Uldis Poļakovs, Gita Feldhūne, Ilze Kļaviņa, Agris Ozols, Inguna Miļūna, Ieva Rozenberga, Nata Da Kruza, Iveta Rancāne-Abarte, Aija Spridzāne, Inese Groza, Inese Egle.

"Mazās dzērves": Grēta Ožehovska, Sofija Vīpule, Madara Teina, Elizabete Damianaki, Liene Freidenfelde, Katrīne Līce, Katrīna Egle, Roberts Ožehovskis, Ernests Ulozs, Raigards Ulozs, Jānis Teins, Mateo.

Novēlējums Eslingenas dziesmu svētku dalībniekiem:

Nevajadzētu visur ar noskumšanu pieminēt: “Mūsu mazā latviešu tautiņa.” Mēs spējam būt diezgan lieli savā mazumā. Šai mazumā nav tikai mūsu nespēks, bet arī mūsu spēks ... "Mazā tautā katrs ir vairāk aicināts strādāt savas kultūras labā, ... jo nav te citam uz citu ko skatīties, katram jādara, cik viņš var." /Kārlis Skalbe/

Ansambļa pirmsākumi meklējami festivāla „Bildes 2013” vasaras nometnē Ratniekos, kur mūziķi un mākslinieki glezno. Igetai radās doma piedāvāt māksliniecēm dziedāt nometnes noslēguma koncertā. Pievienojās gan mākslinieces, gan mūziķes. Tika sagatavota 1 dziesma. Koncerta vadītājs Varis Vētra pirms koncerta uzdeva jautājumu: „Kā man jūs pieteikt?” Igeta, mirkli padomājusi, atbildēja – „Saki – Stiprās sievas!”  Nākamajā vasarā tapa nākamā dziesma, un tad jau tuvojās „Bilžu” 30 gadu jubileja, kad piedāvāja Stiprajām sievām uzstāties Folkkoncertā. Savukārt „Bilžu” 30 gadu jubilejā 2016.gada rudenī Kongresu namā Stiprās sievas jau uzstājās kā veterāni kopā ar Raimondu Tigulu.

Stiprās sievas darbojas kopš 2013.gada, regulāri kā kolektīvs ar pastāvīgu mēģinājumu laiku – kopš 2015.gada.

Ansamblī dzied 7 dziedātājas + Tija Auziņa.

Uz Eslingenu dosies: Dace Melbārde, Aija Melle, Zenta Liepiņa, Linda Dombrovska, Līga Ādamsone, Indra Puķe. Uz Eslingenu līdzi dodas arī „Stipro sievu” krustmāte, mūzikas un mākslas festivāla „Bildes” organizatore Tija Auziņa.

Stipro sievu repertuārā ir tautasdziesmas un Spēka dziesmas. Dziedam izpētot, izrunājot dziesmas saturu, vēstījumu, simboliku. Visas dziesmas, ko izpilda Stiprās sievas, ir tās, kas sirdij tuvas, jo tikai tādas izpildīt izvēlamies. Itin bieži meitenes saka, ka ļoti patīk „Es gulu, gulu”. Taču tuvas ir arī „Lai bij’vārdi”, „Rāmi rāmi”, Sajāja bramaņi”.

Kopš 2013.gada Berlīnes latviešu vidū virmoja ideja dibināt folkloras kopu, bet iedrošinājumu pirmajai sanākšanai  sniedza Luksemburgas latviešu folkloras kopa “Dzērves”.  Luksemburgas latvieši atlidoja uz Berlīni, lai kopā ar Berlīnes latviešiem muzicētu, padalītos savā pieredzē un iedrošinātu folkloras entuziastus. Tā 2015. gada 3.oktobrī notika pirmais Berlīnes latviešu folkloras kopas mēģinājums.  Šī diena tiek uzskatīta arī par kopas dibināšanas dienu.  Mūsu kopas misija: esam kopā, lai dziļāk izzinātu latvisko tradīciju, nestu to tālāk paši savās ģimenēs un plašajā pasaulē.

Rīta rasai ir dziedinošs spēks. Latviešu valodā  vārdiem “dziedāt” un “dziedināt” ir kopēja vārda sakne. Tā nu arī mēs dziedam un dziedinām – vispirms esam garā un miesā veseli paši, tad nododam dziedinošo spēku caur dziesmu tālāk. Mēs ticam, ka jo īpašs spēks piemīt  Jāņu naktī vāktai rasai – tā spējot dziedināt visas kaites un darīt skaistu.

Kopa darbojas no 2015.gada oktobra.

Rīta rasas iecienītākās ir Lieldienu un Jāņu dziesmas.

Kopā darbojas 13 sievas, viens  vīrs un mainīgs mazo pilienu skaits.

Uz Eslingenu dosies: Vinija Folkmane, Evita Zabothene, Lolita Laizāne, Kristīne Ģēvele- Gailīte, Katrīna Ģēvele, Ieva Kecere, Antra Strazdiņa, Jānis Vizulis, kā arī mazie rasas pilieni Marta Folkmane, Dārta Folkmane, Ralfs Gailītis, Tea Koņkova,  Etē Koņkova,  Mārtiņš Zabothens.

Novēlējums Eslingenas svētkos: lai Eslingenas vienojošais gars dzīvo mūsos visa mūža garumā!