Londonas latviešu kori dibināja latviešu komponists un diriģents Alberts Jērums, 1948. gada augustā. Kopš dibināšanas, Londonas latviešu koris piedalījies visās Anglijas un Eiropas latviešu Dziesmu dienās, 5. Latviešu Dziesmu svētkos Kanādā, Toronto, 1970. gadā, PBLA Dziesmu svētkos Visbijā, Gotlandē 1979. gadā un Latvijas XX Dziesmu un X Deju svētkos 1990. gadā; dziedājis gandrīz visos Londonā rīkotos 18. novembra svētku sarīkojumos, gadskārtējās Lielbritānijas kultūras dienās un pārstāvējis latviešus nesaskaitāmos starptautiskos saietos. Ziedu laikos koŗa sastāvā ir dziedājuši vairāk nekā 70 koristu. 2013. gadā viss koris piedalījās XXV Vispārējos Latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, un arī Eiropas Latviešu kultūras svētkos Briselē 2015. gada jūnijā.

Tagadējās kora rindās ir galvenokārt jaunāko paaudžu pārstāvji, cilvēki, kas dzimuši un auguši Latvijā – tāpat, kā pirms gandrīz 70 gadiem. Kora dziedāšana tagad spēlē tikpat svarīgu lomu, kā tajos laikos, dodot jauniebraucējiem iespēju kopīgā darbā veidot saiknes ar citiem tautiešiem, uzturēt latviešu valodu un tradīcijas un apstiprināt ticību savas tautas nākotnei. Kori vada trīs diriģenti: Lilija Zobens, viņas vīrs Lezlijs Īsts (Leslie East) un meita Andra. 

Mīlestība pret mūziku un koru dziesmām ir tas, kas kori saveda kopā.

Kora pirmsākumi ir meklējami 2016. gada agrā pavasarī, kad neliela cilvēku grupa sanāca kopā dziedāt savam priekam.

Koris ir pavisam jauns, kā Minhenes jauktais koris «Laima» izveidojās 2016.gada 5. novembrī ar diriģentu Zinti Cepurnieku.

Meklējot korim latvisku nosaukumu ar pozitīvu nozīmi, starp mūsu senču latviešu ornamentu zīmēm tika izvēlēta Laimas slotiņu, jo tieši tā aizslauka prom visu ļauno un ir gan veiksmes, gan laimes simbols.Tā arī radās  kora nosaukums «Laima».

Koris pulcē tautiešus ne tikai no Minhenes, bet arī no tālākām pilsētām tās apkārtnē. Šobrīd kolektīvā dzied 25 koristi (15 sievietes un 10 vīrieši). Koris ir draudzīgs un īsā laika posmā kļuvis par lielu ģimeni. Koristu vidū ir arī trimdas latvieši, daudz jauniešu un pat divas vācu vīru balsis.

Kora mērķis ir apgūt latviešu, kā arī citu tautu autoru kora dziesmas, piedaloties Eiropas latviešu organizētajos kultūras pasākumos, kā arī gatavojoties kārtējam latviešu lielākajam  kultūras notikumam - Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem 2018.gadā. 

Šobrīd kori veiksmīgi  no 2017.gada 11.marta vada diriģents Andris Rasmanis, kurš divas reizes mēnesī mēro garo ceļu no Vīnes uz Minheni. 

Uz Eslingenu dosies 22.dalībnieki :Diāna Zavele, Mišela Rēzija Zavele, Judīte Roze Kalna, Ritma Zeitmane, Eberhard Buckel Zeitmans, Agnese Jirgensone, Indra Zusāne, Sarmīte Klepermane, Aija Rozentāle, Jānis Ivanovs, Arta Zuļģe, Linards Levits, Ināra Izande, Aigars Mahinovs, Daiga Skagale, Thomas Gelzhäuser, Ieva Teikmane, Oskars Teikmanis, Jānis Kloks, Maruta Grasis, Agris Pakalns, Linards Kalniņš.

Koristiem sirdī mīļas ir vairākas dziesmas,bet vairākumam tomēr vistuvākā sirdij ir «Saule,Pērkons,Daugava», kaut arī ir citas mīļas dziesmas, piemēram, «Gaismas pils», «Lec saulīte», «Karoga dziesma», «Senatne».

Novēlējums visiem Eslingenas svētkos : lai visiem dejotājiem raits dejas solis un koriem labi skan! Ne katrai tautai ir savs "Dainu skapis", kurā latviešu tautasdziesmas ir skaitāmas tūkstošos, un visas tās ir dziedātas. Tapēc Latvietim dziedāt un dejot ir gandrīz kā elpot. Būsim Eslingenā lepni par savu latviešu tautu un parādīsim arī citām tautām savas tradīcijas, tērpus, dziesmas un dejas, ar ko mēs esam bagāti! 

LBĪ jauktais koris„eLVē”ir dibināts 2006. gada novembrī, un tas aktīvi piedalās dažādos pasākumos Īrijā, kā arī koncertē ārzemēs, nesot pasaulē Latvijas un arī Īrijas vārdu. 

2008.gadā koris ir izdevis savu kompaktdisku „Starp diviem krastiem”. Koris ir vairāku projektu idejas autors un realizētājs latviešiem Īrijā, lielākie no tiem Latviešu kultūras svētki Īrijā un Latviešu apvienotais koris Īrijā “LAKĪ”.

Koris katru gadu piedalās Īrijas nacionālās televīzijas RTE rīkotājā Ziemassvētku korāļu konkursā. 2016. gadā koris ar panākumiem startēja starptautiskā koru festivālā Grieķijā un 2017.gadu uzsāka ar meistarklasēm Austrijā, Alpos, ko turpinās kopkoncertā Luksemburgā, šā gada martā. 

Uz Eslingenu dosies: Ingūna Grietiņa, Rasa Stonkus, Liene Maļika, Santa Siliņa, Judīte Mauriņa, Maruta Kaire, Zane Bernharde, Indra Jākabsone, Juris Eksts, Valdis Eksts, Pēteris Kļaviņš, Signis Jaunzems, Dace Skudra, Inita Arbidāne, Ingūna Ciedre, Juris Spaile, Laura Zemvalde, Kristīne Nordeva Lynch, Inese Brokāne, Kristīne Ābrama, Zaiga Arbidāne, Elizabete Ābrama.

Koristu moto: “Tikai kopā mēs varam paveikt šķietami nepaveicamo un lepoties, ka esam Latvieši”

Kora sauklis:”Labākā sabiedrība”.

Koris ir atzīts un gūst panākumus pateicoties savai diriģentei Ingūnai Grietiņai, kura kori vada turpat vai no tā dibināšanas brīža.

2009. gadā kora dibinātājs Gints Rācenis saveda kopā dziedāt gribošos Hamburgas baltiešus un viņu draugus. Kora sastāvs ir ļoti internacionāls. Tajā dzied pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Ungārijas und Krievijas.

Kora ideja ir kopt un popularizēt trīs Baltijas valstu kora mūziku, papildināt Hamburgas baltiešu kopienu kultūras dzīvi, dot iespēju baltiešiem dziedāt savās dzimtajās valodās un ar tām iepazīstināt citus. Caur dziesmu mēs atklājam savu dvēseli un bagāto kultūras mantojumu.

Kora idejas un sastāva dēļ radās arī nosaukums „Balticoro“ - Baltic, Balticum + coro (ital. Koris).

Pavisam korī šobrīd ir 25 dziedātāji – 8 vīri un 17 sievas.

Uz Eslingenu dosies: Maija Berga, Dace Lifšica, Dana Müller, Zane Valtere, Asta Borstelmann, Ulla Sepulveda, Inta Stöver, Ilze Johansone, Claudia Verbeet, Līga Madelāne, Jānis Veits, Gerrit Schreiber, Andris Zemītis, Dirk Paulsen, Zintis Valteris, Gerrit Ruempler Edgars Johansons, Angelo Knots.

Novēlējums visiem Eslingenas svētkos: Lai neapsīkst cilvēku dvēseļu dziedāt prieks! Lai plūst enerģija, lai tā ielīst katrā, kurš sadzird dziesmu balsis! Lai pozitīvisms valda kā pāri plūstošs trauks no kura var padzerties katrs, kam slāpst! Lai vienmēr ir kāds, kurš vēlas dziedāt kopā ar otru un lai ir kāds, kas viņus saved kopā!

Gēteborgas latviešu koris pamatā pastāv no 1955.gada. Toreizējais koris piedalījās visos trimdas gadu Dziemu svētkos kā arī Vispārējos Latviešu dziesmu  un deju svētkos 1990.gadā Rīgā. Pēc dalības Rīgā arī 1994. gadā, koris pārtrauca darbību, tomēr atplauka citā sastāvā sakarā ar jaunu dzietātāju vēlēšanos piedalīties Dziesmu svētkos 2013.gadā.

Trimdas gados bēgļi/latvieši visā pasaulē kopa savu kultūru, kur dziesma ir svarīga sastāvdaļa. Lūk arī iemesls kādēl diriģents no Liepājas, Kārlis Karelis, dibināja Gēteborgas latviešu kori un Ilze Šakare turpināja viņa darbu. Vēlēšanās dziedāt latviešu kora dziesmas un atkal piedalīties Dziesmu svētkos Rīgā bija iemesls Ausmai Pāvulānei atdzīvināt kora darbību.

Korī darbojas 13 dziedātājas.

Uz Eslingenu dosies: Jolanta Vasiljeva, Santa Markusson, Ināra Gleizde, Ausma Pāvulāne, Ilze Šakare.

Iemīļotākās dziesmas: Gaismas pils un Senatne. 

Novēlējums visiem Eslingenas svētko: Lai skan mūsu dziesma Eslingenā, šodien kā pirms 70 gadiem, braši un no sirds.

Ideja dibināt kori radās četrām draudzenēm, malkojot vīnu un spriežot, ka būtu jauki uzdziedāt lielākā pulkā. 2012. gada rudenī  no šīs pārdrošās un trakās uzdrīkstēšanās dzima koris Ziemeļmeita. Kopā dziedāšana ievirzījās muzikāli labskanīgākā gultnē un sāka uzņemt nopietnus apgriezienus, kopš savā audzināšanā kori ņēma talantīgais diriģents Ilmārs Millers, ierodoties apraudzīt savus skolojamos ik nedēļu no Latvijas. Pašu rokām un pēc brīvprātības principa aprūpēts, izauklēts un karsti iemīļots, koris nule jau pārdzīvojis saudzējama rūpjubērna vecumu un tapis par dzīvīgu un delverīgu latviskās kultūras un sabiedriskās dzīves šūniņu Somijā. Korī dzied ne tikai Somijas latvieši bet arī vietējie somi – latviešu kultūras cienītāji.

Koris Ziemeļmeita darbojas jau 4 gadus, kopš 2012. gada rudens.

Nosaukumam ir daudz nozīmju, un tas var radīt neskaitāmas asociācijas. Kāds šeit velk paralēles ar literatūru, cits ar popmūziku, trešais prāto par Baltijas jūras tautu vēsturi, bet ceturtais ir pārliecināts, ka Ziemeļmeita vienā vārdā ietver viņa personīgo dzīves, mīlestības un likteņa stāstu. Viens ir skaidrs, Ziemeļmeita nevienu neatstāj vienaldzīgu. Kāda koriste skaidro, ka viņai Ziemeļmeita simbolizē K. Skalbes pasakā aprakstītās, nepiepildītās ilgas, kuras mēs katrs savā dzīvē jūtam, un tā arī nekad nesasniedzam. 

Korī dzied 21 dāma un 5 kungi.

Uz Eslingenu dosies: Ilmārs Millers – diriģents, Balode Zane, Čurkste Una, Halvari Daiga, Huttunen Inese, Hytönen Yki, Ilze Liepiņa-Naula, Jubele Anna, Juha Kajander, Krumiņa Gunta, Kursiša Anta, Ziba Līva, Lapiņa-Tihveräinen gunta, Liezere-Sillanpää Aiga, Magone Eva, Ranki Henri, Saarinen Markku Tapio, Sirkesalo Inga, Šteinberga-Ranki Jana, Stūre Dace, Tiitinen Ineta, Turuka Aiga, Vaciete-Grönqvist Ilze, Valtokari Olga, Baltiņa Kristine, Spridzāne Dace.

Kora iemīļotākā dziesma ir: Somu tautasdziesma, Essi Vuorelas un Jussi Čideniusa apdarē ’Kaipaava’/’Ilgpilnā’/

Koris Ziemeļmeita  Eslingenas svētkos novēl:  izstaigāt latviešu tautas vēstures un liktens takas! Ar cieņu un lepnumu sajust – es esmu latvietis!

Latvietis ir un paliek latvietis jebkurā pasaules malā - dziedāt gribās un vajag. 

Tā nu 2002.gadā pirmo reizi tika izziņots par latviešu kora dibināšanu Oslo. 

Toreiz uz pirmo mēģinājumu atnāca apmēram 30 dziedāt gribētāju. 

Laika gaitā kora sastāvs mainās līdz ansamblim.

Kolektīvs darbojas kopš 2002.gada, laika gaitā pārmaiņus bijušas divas vadītājas. 

Ansambļa nosaukums LAIPA simbolizē iespēju Latvijai un Norvēģijai satikties mūzikā.

Uz Eslingenu dosies: Ieva Sprūde, Evija Lauvdale, Elizabete Buka, Eva Abelsen, Aija Kalve Grytli, Sanita Brencēna, Ina Holmstad, Ieva Vanaga, Ieva Melbārde.

"Laipas"iemīļotākā dziesma: "Es atnācu uguntiņu".

Novēlam visiem svētkos: piedzīvot vienotību un iedvesmu kopt latvietību tālākajos gados, dzīvojot ārpus dzimtenes.

Pirmais Parīzes latviešu koris tika dibināts 2000. gadā Vitas Timermanes vadībā un pastāvēja līdz 2005. gadam. Ar lielu pārtraukumu koris atsāka savu darbību 2013. gadā ar ideju veidot latviešu priekšnesumu Baltiešu līgo svētkiem Marly-le-Roi sadarbībā ar Latvijas vēstniecību un Latvijas apvienību Francijā. Kora vadītāji : Valters Lindbergs un Elīna Grīnpauka.

No 2014-2016. gadam kori vadīja Elīna Auzāne.

No 2016. gada septembri kori LATVE vada Ināra Braže.

Nosaukums LATVE ir veidojies balstoties uz dziesmas Saule, Pērkons, Daugava un arī vēlmei iekļaut latvisku nosaukumu, kas Francijā būtu saprotams, viegli salasāms un izrunājams.

Kora LATVE sastāvā ir 30 dalībnieki.

Uz Eslingenu dosies 16 dalībnieki: Bergmane Dagnija, Cayla Thierry, Danne Sarmīte, Gaigala Dace, Gaillard Elīna, Glazunova Anna, Jurgelevica Dana, Leščinska Zane, Lizé Fabien, Silvestrova Anastasija, Šēfere Ieva, Sniedze Kristīne, Tolpežņikova Ilze, Troščenko Baiba, Tuča Ilona, Willems Ilze.

Korim īpaši iemīļota ir un paliek Brauna dziesma Saule, Pērkons, Daugava.

Novēlējums visiem Eslingenas svētkos: lai Eslingenas Dziesmu Svētki 70 ! mums visiem būtu brīnišķīgi un neaizmirstami kopā sanākšanas un sadziedāšanās svētki, stiprinot mūsu latviešu kora tradīcijas un vienotību dziesmā! Lai priecīgi un skanīgi svētki!

2012.gada septembrī koris sanāca kopā pirmo reizi ar domu apgūt XXV Vispārējo Dziesmu svētku repertuāru un piedalīties 2013.gada svētkos.

Kora vadītāja pārbrauca uz patstāvīgu dzīvesvietu Luksemburgā 2012.gada 1.septembrī un tā pavisam drīz, 17.septembrī, notika pirmais mēģinājums.

Kora nosaukums tapis par godu Meluzīna, kura ir senās luksemburģiešu teikas varone - jauna sieviete ar ļoti skaistu balsi, kura ar savu dziedāšanu savaldzināja Luksemburgas valdnieka Zigfrīda sirdi, bet, raganas noburta, katru sestdienu pārvērtās par nāru. Meluzīna kļuva par valdnieka sievu, bet, vienā no sestdienām, Zigfrīda ziņkārības iztraucēta, pameta pili nāras veidolā un nu dzīvo kaut kur pils tuvumā. Teika vēsta, ka tad, kad nāra parādīsies, pils nogrims.

Pavisam korī ir 28 dalībnieki - 20 meitenes, 8 puiši.

Uz Eslingenu dosies: Alīna Grīnberga, Christian Thein, Daiga Mežapuķe, Dainis Baldzēns, Elīna Despierris, Evija Bēvalde, Gita Feldhūne, Ildze Jurkāne, Ilze Kļaviņa, Inese Groza, Inga Zeltiņa, Ingrīda Brežģe, Iveta Rancāne, Jānis Deksnis, Jānis Porietis, Jolanta Junda, Kristīne Thein, Līga Janukoviča, Līvija Jegorova, Mairita Drauga, Mareks Kovaļevskis, Sandra Ilziņa, Sanita Huart, Till Dembeck, Uldis Poļakovs, Valda Liepiņa, Vigo Legzdiņš.

Kora iemīļotākās dziesmas ir J.Vītola “Gaismas pils” un Em.Dārziņa “Nāru dziesma”.

Novēlējums visiem Eslingenas svētkos: lai izdodas, lai skan, lai vieno dziesma!

Milānas latviešu koris tika dibināts 2015. gada rudenī, sākumā virtuāli, bet jau 18. novembrī pirmo reizi satikās dzīvajā un sniedza priekšnesumu valsts svētkos. Kora dibināšanas iniciatore ir tā diriģente Ilze Atardo un viņu lielais sapnis ir dziedāt Mežaparka estrādē 2018.gada Dziesmu svētkos. Korī skan gandrīz divdesmit Ziemeļitālijā un itāļu Šveicē dzīvojošu latviešu dāmu un pāris drosmīgu itāļu kungu balsis. Viena no mīļākajām dziesmām ir Imanta Kalniņa „Apliecinājums”, ar kuru arī tika sākta kora kopdziedāšana.

Uz Eslingenu dosies:  Kristīne Apse, Ilze Atardo, Giuseppe Attardo,  Corrado Cescon, Jānis Českons, Laima Českone, Maija Karlsone, Daiga Lokmane,  Alla Osipčuka, Inta Purmale, Sintija Sniedze Purmale, Gaetano Raccuzzo, Francisco Rios Diaz, Oksana Tjurina, Māra Začesta, Vita Začesta.

"Novēlam visiem Eslingenas svētku dalībniekiem izjust pacilātību un emocionālo vienotību, kādu var gūt tikai kopā darot lielas un skaistas lietas Latvijas vārdā un ar Latviju sirdī! Lai Eslingena ilgi atceras latviešus!"

Stokholmas latviešu koris jau vairāk kā 70 gadus pulcina vienkopus daudzus dziedātājus.  Pašreiz aktīvi ir ap 70 dziedātāju. Kora sastāvs regulāri papildinās ar jauniem, dziedāt gribošiem cilvēkiem. 

1944. gadā trimdā Zviedrijā ieradās Teodors Reiters. 1945. gadā viņš dibināja Stokholmas kori ar nosaukumu “Reitera Koris”. Kopš tā laika kora darbība ir turpinājusies bez pārtraukuma. Koris ir piedalījies visos Eiropas latviešu dziesmu svētkos – Hamburgā, Hanoverā, Ķelnē, Londonā, Visbijā, Līdsā, Minsterē, Helsingborgā. 

2012. gada oktobrī Stokholmā, atzīmējot Lūcijas Garūtas 110 gadi un Andreja Eglīša 100. gadi, Stokholmas Latviešu koris iestudēja un atskaņoja kantāti “Dievs, Tava zeme deg!

Kopš 2016. gada janvāra kora mākslinieciskā vadītāja ir Sandra Leja Bojsten, sadarbībā ar kormeistaru Kristeru Vikmarku (Christer Wikmark).

Uz Eslingenu dosies: Kerstin Aronsson, Dace Balode, Sarmīte Būmane, Rita Di Biaggio, Maira Eriksson, Ingrida Eveliete, Dzintra Fonzovs Thornqvist, Daina Forsberg Fitins, Vineta Freimane, Inese Gredzena, Daiga Kivleniece, Kristine Lagzda Haapanen, Dace Lagerborg, Ingrida Leimane, Eva Manavaduge, Inta Meiere, Nora Nilsson, Ieva Reine, Anda Rudzīte, Eva Sakina Norouzi, Astra Shakir, Gunta Torstensson, Ieva Zālītis, Inese Zālītis, Ilze Zvejnieks, Vija Kalniņš Skogum, Vairis Kalniņš, Andrejs Knops, Andris Rozenbachs, Juris Zariņš, Sandra Leja Bojsten.

Iemīļotākā kora dziesma ir: Latviešu tautasdziesma Dziedot dzimu, dziedot augu Alfrēda Kalniņa apdarē.

Novēlējums Eslingenas svētkos: lai mūsu balsis vienojas skanīgā dziesmā! Lai dziesmas varenais spēks palīdz piepildīt mūsu cerības šodien un rītdien! 

Šogad aprit 13 gadi kopš Briseles latviešu kora dibināšanas. Pastāvēšanas laikā koris pulcinājis dažāda vecuma dziedošus latviešus no visas Beļģijas. Korī dzied pārstāvji no ES institūcijām, NATO, kā arī trimdas latvieši. Laika gaitā korim pievienojušies ari citu tautību dziedātāji. 

Kopš kora dibināšanas dienas ar kori strādā diriģente Gita Pāvila. Koris regulāri sniedz koncertus un pārstāv Latviju dažādos pasākumos, kā arī ielīgo Līgo svētkus  Beļģijas pļavās, rādot latviskās tradīcijas Beļģijas draugiem. Vissavilņojošākie momenti korim bija dalība Vispārējos Dziesmu Svētkos 2008. un 2013.gadā, kā arī ciemojoties pie latviešu koriem Anglijā, Īrijā, Luksemburgā.

Kora mīļākā dziesmas ir Imanta Kalniņa  "Dziesma, ar ko Tu sācies" un Mārtiņa Brauna "Saule, Pērkons, Daugava".

Uz Eslingenu dosies: Lita Baltgaile, Baiba Mārka, Nina Zole

Novēlējums Eslingenas svētkos: Lai tie turpinātu motivēt latvietību, svešumā pulcēties dziesmai, dejai, kokļu skaņai, latviešu dvēselītei. Lai šī mūsu kokļu trīsa nekad šeit ārpus Latvijas neapdzistu, lai tā būtu svarīga arī nākamām paaudzēm. Lai saikne ar Latvijas kultūras nesējiem, profesionāliem māksliniekiem būtu vienmēr kā "cements"-balsts auglīgai, radošai apmaiņai, tad noteikti svētki būs vajadzīgi. Tie noturēsies un palīdzēs saturēt mums visiem kopā mūsu zemītes tradīcijas ārpus tās robežām. Lai dzīvo Eslingena! Lai dzīvo latviešu kopā tikšanās svētki! Lai mums vairāk ir šo cilvēku, kam pietiek enerģijas, spēka  par šādiem svētkiem cīnīties, domāt, parakstīt "n"- tos līgumus, lai mēs atkal kopā varētu tikties un mūsu latvisko dvēselīti izdziedāt!

Koris ir dibināts 1987.gada rudenī, par savu mājvietu atrodot Daugavas Vanagu fonda īpašumu "Straumēni" ainaviski skaistā Anglijas vidienē.

Šī īpašuma nosaukums ir ņemts no Edvarda Virzas romāna "Straumēni", kā apliecinājums lielajai mīlestībai uz dzimteni un Latviju.

Sakumā diriģenta pienākumus uzņēmās Ziedonis Āboliņš, kurš ir diriģējis kopkorus Anglijas dziesmu dienās no 1975. gada, 2. Vācijas dziesmu dienās 1981. gadā, Eiropas dziesmu svētkos 1982. gadā, Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienās 1979. g., Visbijā, Zviedrijā un 1987.g. Minsterē.

Kopš 1997. g. Ziedonim Āboliņam talkā nāk meita Inta, kura kori turpina vadīt līdz šodienai. Rudenī koris svinēs 30. gadu jubileju.

Dziedātāju skaits korī - apmēram 30 no tiem - 8 vīrieši un 22 sievietes.

Uz Eslingenu dosies: Ligita Eizāne, Valdis Eksts, Daira Sakniņa, Māra Skudra, Elīna Vaicūna, Ilga Vistapole, Indra Žindule.

Kora mīļākā dziesma ir MĀTEI LATVIJAI, Raiņa vārdi, A. Engeļmaņa mūzika un vēl citas latviešu tautas dziesmu apdares.

Novēlējums Eslingenas svētkos skan ar latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša vārdiem:

Tu esi Latvija

Šo pašu svētāko Tu neaizmirsti:

vai celies debesīs, vai jūras dzīlēs nirsti,

vai draugu pulkā dali savu prieku,

vai viens pats satiecies ar pretinieku -

Tu esi Latvija! 

Kopenhāgenas Latviešu Koris ir dibināts 2010.gada novembrī. Pašā sākumā korī dziedāja tikai 7 meitenes un kora diriģents bija Vents Reinbergs. Koris izpildīja Latviešu dziesmas, kā arī dziesmas, ko Vents pats bija sarakstījis.

Kopš 2012. gada pavasara Kopenhāgenas Latviešu kori vada jauna un talantīga diriģente Sabīne Soida.

Šī gada rudenī korim būs jau 7. gadu jubileja

Nosaukums „In Corde Meo” radās tikai pēc kora piecu gadu jubilejas koncerta. Nosaukuma iedvesmas avots bija Māras Zālītes un Lolitas Ritmanes dziesma Manā sirdī, ko koris izpildīja jubilejas koncertā. "Dziesma apraksta tik precīzi mūsu jūtas un domas, esot ārpus dzimtenes. Latvijai vienmēr būs īpaša vieta mūsu sirdīs! Un tieši šī iemesla dēļ radās nosaukums korim, bet lai to varētu izrunāt gan dāņi, gan latvieši, mēs nolēmām, ka nosaukumam jābūt latīņu valodā" - stāsta Sabīne Soida.

Pavisam korī dzied 24 dziedātāji - 4 puiši un 20 meitenes.

Uz Eslingenu dosies: Anna Mora – Jensena, Asnāte Smiļģe, Diāna Purina, Ilze Štrausa, Ieva Rossen, Ineta Sokolowski, Kristīne Redberga, Līga P. Larsen, Līga Alksne, Līga Krauja, Renāte Kupše, Sandra Timma Israelsen, Zane Burkevica, Sabīne Soida.

Kora iemīļotākās dziesmas ir "Kom" – Monica Aslund un protams visu latviešu iemīļotie "Pūt Vējiņi".

Novēlējums Eslingenas svētkos: lai visiem skaisti, silti un pacilāti svētki esot svešumā, sajūtot sirdī mūsu mazo, bet tik ļoti mīļo tēvzemi Latviju.  Esot kopā svētkos, radīsim tos brīnišķīgus un neaizmirstamus!

Jau vairāk nekā desmit gadus latvieši Frankfurtē satiekas, sadziedās, cep pīrāgus un kopīgi svin svētkus. Taču koris oficiāli darbību uzsāka tikai 2014. gadā. Sanāca, lai būtu kopā ar latviešu draugiem un visu kopīgo prieku – dziedāšanu. Kora mērķis ir saglabāt latviešu tradīcijas svešumā un nodot tās tālāk saviem bērniem.

Šodien "Silava" dzied mīļi aprūpētas diriģenta Marka Opeskina paspārnē un lepojas ar savu repertuāru. Tajā ir ne tikai latviešu tautasdziesmas un to apdares, bet arī oriģinālmūzika, kas paredzēta tieši sieviešu koriem. Domājot par kora mīļākajām dziesmām vienu vismīļāko nav iespējams izvēlēties, tomēr “Saule brida rudzu lauku” un “Šī diena” katrā ziņā ir to vidū.

Uz Eslingenu dosies: Marks Opeskins, Marika Birzniece, Dace Ēdere, Ineta Karels, Liene Poriete, Ilze Siliņa, Laima Španheimere, Ilze Rainska, Vita Redliha, Margarita Karadas, Aija Rozsa, Gita Kavertidis, Indra Opeskin, Maija Reisa, Mārīte Kļaviņa, Rita Opeskin, Sarmīte Irdniece, Agnese Goba, Jana Opeskin, Daina Spūle, Jolanta Ivanova, Linda Ārne-Weber, Inese Store, Lenards Opeskin, Rihards Kalniņš

 Novēlējums Eslingenas svētkos: lai latviešu kora mūzika, latviešu tautas deju solis un folkloras kopu dziedājumi mūs vieno kopīgā MĪLESTĪBĀ. MĒS ESAM STIPRI UN VERENI ar savu kultūru un vēlamies to parādīt Eslingenā - šajā latviešu tautai nozīmīgajā vēsturiskajā pilsētā. BAUDĪSIM, IZDZĪVOSIM un DALĪSIMIES ar šo svētku prieku un varenumu!